Apustuļa Pētera pirmās un otrās vēstules skaidrojumi

Luterisma mantojuma fonds ir izdevis kārtējo grāmatu Mārtiņa Lutera darbu sērijā, proti, “Apustuļa Pētera pirmās un otrās vēstules skaidrojumi”.  Šajā grāmatā ir apkopotas divas sprediķu sērijas par Sv. Pētera pirmo vēstuli (1522/1523. un 1538/1539. gados) un viena sprediķu sērija par otro vēstuli (1523. gadā) Tāpat ir iekļauti pieci sprediķi par pirmās vēstules 4. un 5. nodaļu.

 “Vislabāk Tā Kunga žēlastību var sajust brīdī, kad nākam nāves priekšā vai kad mūs moka sirdsapziņa. Jo bads ir vislabākais pavārs – kā mēdz sacīt – tas vienmēr prot panākt, ka ēdiens mums labi garšo; jo posta brīdī sirds un sirdsapziņa nevar pat vēlēties dzirdēt kaut ko vēl labāku par šo vārdu. Kad tā sajūt savu postu, tā tiecas pēc Evaņģēlija, sajuzdama cepeša smaržu jau no tālienes un nespēdama vien remdēt savu izsalkumu.”

  “Gavēšana ir laba lieta. Taču ir svarīgi gavēt pareizi. Tas ir, dot miesai ne vairāk, kā tai ir nepieciešams, lai uzturētu veselību, un liekot tai būt nomodā un strādāt, lai šis vecais ēzelis neskrietu uz ledus dancot un nesalauztu kāju, bet staigātu iemauktos un sekotu Garam.”

 “Kādēļ es cīnos pret grēkiem? Tādēļ, lai būtu noderīgs un nestu labumu citiem cilvēkiem. Ja esmu savaldījis savu miesu ar Garu, tad turpmāk varu arī būt noderīgs citiem cilvēkiem.”