Kristus - mūsu miers

Dzīve (1904-1943).
Edgars Rumba piedzima Lielvircavas “Strazdiņos”. 1928.gadā beidz Jelgava reālskolu Pjatigorskā, 1928.gadā beidz LU Teoloģijas fakultāti, 1933.gadā ar Upsalas Universitāti (Teoloģijas licenciāta grāds). 1929.gadā Valmierā ordinēts, kā vikārs kalpo Jelgavas Nikolaja draudzē, vēlāk pilda mācītāja pienākumus Rīgas Kristus draudzē, Akadēmiskajā draudzē un zviedru draudzē. Kopš 1933.gada strādā LU Teoloģijas fakultātē docents, vēlāk – profesora amatā. 1939.gadā E.Rumba aizstāv doktora disertāciju. 1941.gada 14.jūnijā kopā ar ģimeni  (māti, sievu Idu, 8 gadus jauno dēlu Ansgaru un 7 mēnešus jauno meitu Mariju) apcietināts un izsūtīts uz nāves nometni Sibīrijā.

Mantojums.
Edgars Rumba ir viens no ievērojamākiem latviešu luterāņu teologiem, kuri pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados sāka veidot mūsu Baznīcas teoloģisko tradīciju, kas vēlāk tika aprauta ar okupāciju. Viņa kalpošanas diapazonu Baznīcā var tikai apbrīnot: eklezioloģija, ārmisija, sistemātiskā teoloğija, reliģiju pētniecība, praktiskā teoloģija, ekumēnisms, brāļu draudzes un publiscistika. Izceļot un mācoties no mūsu tautas ievērojamiem rakstniekiem, māksliniekiem, politiķiem, mēs nedrīkstam aizmirst arī teologus un mācītājus. Rumbas kalpošana šodien veido būtisku daļu no Latvijas Baznīcas garīgā mantojuma, kas pēc 80 gadiem nav novecojis. Vēl vairāk - šodien tas ir lietojams kā piemērs tam, cik ļoti daudz viens cilvēks var piederēt un kalpot savai zemei un Baznīcai.

Martīrijs. Rumbas dzīves noslēgums apliecina, ka viņš Dievam un Latvijai piederēja un kalpoja dzīvojot un mirstot. Dievs lika viņam to apliecināt ar savu dzīvību.