Terēze no Lizjē.

Terēzes no Lizjē Autobiogrāfiskie manuskripti, ko pazīstam ar nosaukumu "Kādas dvēseles stāsts", ir mīlestības stāsts.

Stāsts par meiteni, kas audzināta mīlēt Dievu no visas sirds, ar visu dvēseli un visiem spēkiem un kas šajā mīlestībā spēja savā ģimenē saskatīt Baznīcu un savukārt Baznīcā savu ģimeni.

Stāsts par jaunieti, kas izvēlējās iestāties Karmela klosterī, lai atrastu savu vietu "Baznīcas sirdī": tur, kur mājo Kristus mīlestība, kas aptver visu pasauli.

Stāsts par "garīgo bērnību": dzīvi sirds vienkāršībā un skaidrībā, pilnībā paļaujoties uz Dievu un ļaujot Viņam nest sevi rokās, kā bērns paļaujas uz saviem vecākiem.

Stāsts par dedzīgu vēlēšanos ņemt līdzdalību Kristus sūtībā un darīt visu, lai Dievs tiktu mīlēts visā pasaulē. Šī vēlēšanās viņu ir darījusi par "modernā laikmeta vislielāko svēto", kuru mīl pat aiz katoļu Baznīcas robežām, un par visas pasaules misionāru aizbildni.

Antonio Marija Sikari, ocd

"Mīlestību var atmaksāt vienīgi ar mīlestību".

"Mīlestība man iedeva mana aicinājuma atslēgu. Es sapratu - ja Baznīcai ir miesa, ko veido dažādi locekļi, tad tai netrūkst arī visnepieciešamākā un viscēlākā no visiem; es sapratu, ka Baznīcai ir Sirds un ka šī Sirds deg Mīlestībā. Es sapratu, ka vienīgi Mīlestība liek darboties Baznīcas locekļiem, un, ja Mīlestība izdzistu, apustuļi vairs nesludinātu Evaņģēliju, mocekļi atteiktos izliet savas asinis... Es sapratu, ka Mīlestība ietver sevī visus aicinājumus, ka Mīlestība ir viss, ka tā aptver visus laikus un visas vietas..., vienu vārdu sakot, ka tā ir Mūžīga!..."