IHTIS - Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas izdevniecība, veikals

Sirdskaidrā Atona Paīsija domas …

«Cik lielā mērā cilvēks izvairās no cilvēciskiem mierinājumiem, tik lielā mērā viņam pietuvojas Dievišķais.

Ja cilvēki dzīvotu vienkārši, kā rakstīts Evaņģēlijā, ar Kristu, tad viņi nemitīgi gūtu saldmi Kristū, viņus nemocītu laicīgais dvēseles nemiers, viņi sevi neindētu ar nomierinošām zālēm un nepiekoptu veģetatīvu dzīves veidu.

Cilvēciskās ērtības, pārsniedzot visas robežas, pārvērtušās par neērtībām. Savairojies mašīnu skaits, pavairojušās arī rūpes, un tas cilvēku ir padarījis par mašīnu. Tagad mašīnas un dzelži komandē cilvēku, un tāpēc arī cilvēku sirdis ir kļuvušas kā dzelzs.

Pasaules progress kopā ar grēcīgo brīvību ir atnesuši garīgo verdzību. Garīgā pakļaušanās Dieva gribai ir dvēseles brīvība, bet stareca garīgā vadībā – Dievišķā drošība.

Garīgais tēvs nes atbildību tik lielā mērā, cik lielā mērā viņam pakļaujas paklausībnieks.

Jauniesācējs mūks – kā tīra magnetofona kasete: par viņu tiks prasīts no stareca.

Paklausība nav tajā, ka paklausībnieks izrāda ārējo paklausību, bet tajā, ka viņš ar prieku pakļauj savu saprātu stareca garam.

Kurš turas pie savas gribas, atraida Dieva gribu un pretojas Dievišķās žēlastības darbībai.

Pazemīgs cilvēks, tā kā viņam nav savas gribas un egoisma, pieņem Dievišķo apskaidrību, bet pazemībā pieņemot padomus – kļūst vieds.

Cilvēks var pakļauties otram vai nu bijībā, vai bailēs no viņa. Pakļaušanās aiz bijības – garīga, bet pakļaušanās aiz bailēm – tā ir militārā disciplīna.

Ja katrs no mums nelabosies ar mērķi – vairot pasaulē labo, tad kādā veidā labais varēs uzvarēt labā veidā?

Nepiespiediet sevi egoistiski veikt varoņdarbus pāri saviem spēkiem, radot savā dvēselē smagumu. Kristus ir mīlošs Tēvs, nevis tirāns. Kristus priecājas par mūsu dedzībā veikto varoņdarbu.

Ja mēs nevaram daudz nodoties askēzei vai nevaram tai nodoties nemaz, tad vismaz pazemībā to atzīsim un lūgsim Dieva žēlastību. Ja šī atzīšanās nebūtu mums noderīga, tad Kristus no mums neprasītu arī to.

Lai sadzirdētu Dieva Vārda Dievišķo vēstījumu un, pateicoties tam, mainītos, pašam ir jāpagriež “uztvērēja” poga uz tā viļņa, kurā Kristus vēstī Svēto Evaņģēliju, un dievbijībā jāpilda Viņa Dievišķie baušļi.

Viena lieta – svētbijība, cita – ārējā dievbijība. Tāpat arī austrumu pareizticības svētbijība atšķiras no rietumu eiropeiskās ārējās dievbijības. Svētbijībai ir Dievišķā svētība, bet ārējai dievbijībai – cilvēka prāts.»

Tēvi svētkalnieši un Svētā Kalna stāsti

Tēvi svētkalnieši un Svētā Kalna stāsti