IHTIS - Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas izdevniecība, veikals

Svinēt Svēto Misi nozīmē mācīties visskaistākajā dzīves skolā. Šeit mācās, ko nozīmē dzīvot un kā mirt; mācās draudzību un mīlestību, kas cilvēkam dod spēku mīlēt, negaidot, ka pretī saņems to pašu; mācās piedot arī tad, kad citi to nedara. Misē cilvēki mācās būt žēlsirdīgi šajā nežēlīgajā pasaulē, kas nekad nav apmierināta; mācās dāvāt mīlestību gan saviem ienaidniekiem, gan draugiem. Piedaloties Svētajā Misē, cilvēks tiek dziedināts, lai spētu dziedināt citus, un tiek svētdarīts, lai kļūtu par aicinājumu uz svētumu. Viņš saņem uzdevumu iet un nest mieru.

Svētās Mises upurī Jēzus patiešām ir Emanuēls – “Dievs ar mums” un mūsu labā. Kalkutas māte Terēze reiz sacīja: “Krusts ir simbols tam, cik ļoti Jēzus mūs mīlēja, bet Euharistija ir simbols tam, cik ļoti Dievs mūs mīl.”

Tēvs Slavko Barbaričs kalpoja Medžugrojē. Viņš strādāja ar svētceļniekiem – vadīja rekolekcijas un konferences, lūgšanas un adorācijas, sacīja homīlijas. Tēva Slavko Barbariča sarakstītās grāmatas tulkotas vairāk nekā 20 valodās. Tēvs Slavko devās uz dažādām pasaules vietām, lai iepazīstinātu ar notikumiem Medžugorjē un palīdzētu izprast un īstenot dzīvē Dievmātes vēstījumus, kurus viņš pats nešaubīgi pieņēma kā patiesus un saskaņā ar kuriem dzīvoja. Tāpēc spilgtākā liecība par Medžugorji ir tēva Slavko dzīve. Viņš bija izvēlējies ceļu, kuru iet aicina Dievmāte, – svētuma ceļu. Tēva Slavko šīszemes dzīve aprāvās 2000. gada 24. novembrī pulksten 15.30 Križevaca kalnā, kad viņš bija beidzis Krustaceļa lūgšanu.

Sviniet Misi no visas sirds

Sviniet Misi no visas sirds