Neviens nav vientuļa sala

"Katram cilvēkam, bet jo īpaši tam, kurš dzīvo viens, svarīgi, lai katra diena nebūtu no jauna jāizdomā. Tāpēc ir nepieciešama struktūra. Cilvēka dzīve bez struktūras un „rituāliem” nav iedomājama.

No rīta piecelties, mazgāties, apģērbties un brokastot ir rituāls. Tāpat ikdienas vakara gaita pēc pārnākšanas no darba. Rituāli ir tik veci, cik cilvēce. Tie sakārto mūsu prioritātes. Rituāli mums ļauj atšķirt darba dienas no svētku dienām. Kādi ir tavi rituāli? Vai tie tev sniedz drošību – vai tevi ierobežo? Rituāliem jābūt palīgam: izmaini tos tā, lai tie tev darītu labu. Rituāli ir svarīgi. Taču tajos uzglūn arī briesmas: ir neprecētie, kuriem ir simtiem rituālu. Visam jābūt kādai noteiktai kārtībai… un, jo vecāki šie neprecētie kļūst, jo rituāli kļūst svarīgāki. Uzmanību, šādā gadījumā rituāli ir apvienojušies, lai aizbaidītu katru potenciālo laulāto draugu. „Tu nē – tu izjauktu mūsu kārtību!” tie uzšņāc pirmajam, kurš tuvojas. Jāuzmanās ar zināmu pieķeršanos no sērijas „tā vienmēr ir bijis, tā vienmēr dara”! Ir iespējams arī citādāk!    Tam, kuram ir par maz rituālu, ritenis vienmēr jāizgudro no jauna. Ar to viņš sev sagādā nevajadzīgu stresu – un dažreiz šo to nokavē. Katru sestdienas rītu viegli pārsteigts uzdod sev jautājumu: „Ko es darīšu šajā nedēļas nogalē? Kuram būtu laiks man?” Nedaudz vairāk struktūras un padoms rokā. Sestdiena varētu izskatīties, piemēram, šādi: dienas pirmajā pusē kārta visam, kas saistīts ar saimniecību: mājokļa uzkopšana, iepirkumi, nomainīt spuldzīti, gatavot ēst, piekārt jaunu gleznu. Sestdienas pusdienlaikā ķermeņa kopšana un sports: apskriet parkā trīs apļus, pēc tam sejas maska. Noslēgumā - vienmēr pasākums ar draugiem. Boulings? Kino? Kāršu spēles? Esot vienam, ir īpaši svarīgi šos pasākumus ieplānot cik vien iespējams laicīgi, proti, kad citiem plānu vēl nav. Sestdienas rītā var gadīties, ka nevienam vairs laika nav."

Gudruna Kūglere "Neviens nav vientuļa sala"