IHTIS - Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas izdevniecība, veikals

– Geronda, pastāstiet mums kaut ko uz atvadām.

– Ko lai jums pastāsta? Es jau tik daudz esmu runājis!

– Pastāstiet mums kaut ko tādu, lai mēs līdz Jūsu atgriešanās brīdim varētu pie tā pastrādāt.

– Nu, ja reiz uzstājat, tad pastāstīšu… Ir viens tikums – pazemība, bet, tā kā jūs to nesaprotat, tad klāt pielikšu arī mīlestību. Bet vai tad tajā, kurā ir pazemība, nav arī mīlestības?

Izdevniecība EIKON turpina viena no dižāko jaunāko laiku grieķu muka Stareca Paīsija darbu latviešu valodā publicēšanu.

Viedais Paīsijs palīdzēja nodibināt Svētā apustuļa un Evaņģēlista Jāņa Teologa sieviešu klosteri, kura māsas turpināja garīgi aprūpēt līdz savai nāves dienai. Gādājot par to, lai Stareca Paīsija mantojums tiktu nodots nākamajām paaudzēm, klostera māsas viņa teikto un rakstīto sistematizēja un apkopoja 6 sējumos. Šī sējuma pirmajā sadaļā ir apkopotas Sirdsskaidrā Paīsija domas par kaislībām, bet otrajā – par tikumiem.

Pirmās sadaļas pirmā daļa ir veltīta patmīlībai – “visu kaislību mātei”, jo visas kaislības – gan miesiskās: rijība, baudkāre un citas, gan dvēseliskās: lepnība, skaudība un citas – “ir cēlušās no šejienes”.

Otrajā daļā tiek stāstīts par lepnību – “kaislību ģenerālo štābu”, kā to dēvēja Starecs. Var teikt, ka ir “viens tikums – pazemība”, tāpat ir arī viena kaislība – lepnība, jo “tā mūs no paradīzes izdzina ārā uz zemi, bet tagad no zemes cenšas nosūtīt uz elli”.

Trešā daļa ir veltīta nosodīšanai, kas rodas no lepnības un ir “pārpilna netaisnības”. Cilvēks spriešanas spēju, ko Dievs tam ir devis, lai viņš spētu slikto atšķirt no labā, pārvērš par nosodīšanas kaislību, kas Dievam ir īpaši nepatīkama.

Ceturtajā daļā tiek stāstīts par skaudības, dusmu un grūtsirdības kaislībām. Arī tās spilgti raksturo dvēselisko spēku izkropļošanos un ir to nepareizas pielietošanas rezultāts.

Otrā sadaļa ir veltīta tikumiem, iesākas ar pārdomām par “Debesīs ceļošo” pazemību. Ja nav pazemības, tad mūsu tikumības ir “inficētas”. Pacietībai var būt piejaukusies kurnēšana un liekulība, vienkāršība var pārvērsties par nekaunību un viltību, bet prieks būt nevis garīgās gaviles, bet gan laicīgā bauda.

Otrā daļa ir veltīta mīlestībai, ko ir pareizi jāsadala starp Dievu, tuvākajiem un visām radībām. Mīlestība uz Dievu ir cieši saistīta ar mīlestību uz tuvāko un ved dvēseli uz Dievišķo erosu, svēto neprātu un Dievišķo reibumu. Īstenā mīlestība uz tuvāko – ir “dārga garīgā mīlestība”, kas piemīt tam, kurš “no savas mīlestības ir izmetis savu “es””, tas ir, kura mīlestība ir brīva no savtīgām interesēm.

Trešā daļa ir veltīta garīgajai cēlsirdībai un lielas pateicības pilnai mīlestībai, kas ir paši galvenākie Stareca Paīsija mācības serdeņi.

Ceturtajā daļā ir aprakstīta vienkāršība – “pazemības pirmais bērns”, par ticību un paļāvību Dievam, “kas cilvēkam ir pati Drošākā garantija”; par pacietību, “kas atšķetina vissamudžinātāko un nes dievišķos augļus”; un par garīgo prieku, kas rodas “pēc tam, kad iekšienē viss būs savests kārtībā. Tas dvēseli

Pacels spārnos.”

Kaislības un tikumi

Kaislības un tikumi